IV Mazās kamermūzikas festivāls


IV Mazās kamermūzikas festivāls notika 2017.gada 12. aprīlī. Atgriežoties pie kamermuzicēšanas sākuma pirmajā festivālā, sagatavojām dažādu laikemetu dejas kategorijās:
1.klavieru ansambļi,
2.instrumentālie kameransambļi,
3.muzicējam kopā ar pedagogu.





III Mazās kamermūzikas festivāls

"Kad Mocarts smejas..."

Festivālā varēja noklausīties mazos mūziķus vienā, divdaļīgā koncertā, kurā viņi ne tikai muzicēja, bet arī stāstīja par to, ko iemācījušies. Festivāla otrajā daļā viesojās J.Mediņa Mūzikas vidusskolas orķestris ar A.Dvoržaka simfonisko poēmu - "Dienas vidus ragana" un F.Lista 1.klavierkoncertu.

Lielu pateicību izsakām skolu pedagogiem, kuri sagatavoja jaunos mūziķus.

Julianai Veresovai
Ivitai Reinsonei
Rūtai Cīrulei
Anitai Rullei
Andrai Visendorfai
Vijai Embovicai
Inesei Vaļiniecei

un Mārupes Mūzikas un mākslas skolas pedagogiem:

Baibai Niedriņai
Dacei Akmentiņai
Sanitai Šuriņai
Dacei Bičkovskai
Baibai Dzeguzei
Annai Vitjukai
Silvijai Nottei

II Mazās kamermūzikas festivāls

Festivālā izskanēs trīs koncerti:

  • Mūzika līdz 18.gadsimtam (muzicē audzēkņi)
  • Latviešu mūzikas koncerts (muzicē audzēkņi)
  • Pedagogu koncerts (muzicē pedagogi)

Gaidīsim pie sevis klavieru ansambļus, dažāda sastāva instrumentālos kameransambļus. Bērnu ansambļiem iespējams piedalīties vai nu vienā koncertā ar abiem skaņdarbiem, vai atskaņot katrā koncertā vienu skaņdarbu.

Festivāla organizētāji iesaka:

  • savās pragrammās iekļaut J.Vītola skaņdarbu aranžijas
  • izvēlēties uzstāšanās programmu, kuras ilgums nepārsniegtu 7. minūtes

Lūgums izmantot tikai akustiskos mūzikas instrumentus un neizmantot audio ierakstus. Piemērs par video ierakstu iekļaušanu savā priekšnesumā un tas nav pretrunā ar festivāla nolikumu!

Programmu atskaņot no galvas nav obligāti.

Par festivālu

Otrais Mazās kamermūzikas festivāls notika 2013. gada aprīlī. Kopā muzicēja 11 skolas. No Rīgas, Pļaviņām, Engures, Piltenes, Jaunpiebalgas, Babītes, Ķekavas, Jumpravas, Siguldas, Jūrmalas un, protams, Mārupes. Rīgas Latgales priekšpilsētas mūzikas skola festivālā piedalījās ar vislielāko ansambļu skaitu, ja nerunājam par pašmāju muzicētājiem. Ansambļu sastāvā ziņā, viskuplākie ansambļi ieradās no Babītes - sitaminstrumetu ansamblis un Jumpravas pūšaminstrumentu ansamblis. Mārupes Mūzikas skola bija sagatavojus septiņu audzēkņu ansambli. Turpinot uzskaitīt to, kas festivālā bija vis vis..., tad vistālāko ceļu uz Mārupi mēroja Piltenes, Jaunpiebalgas, Pļaviņu, Engures un Jumpravas Mūzikas skolas; vislielāko interesi pēc koncerta izraisīja mūsu 18.gs. tērpi. Festivāla viesi ar lielu entuziasmu fotografējās kopā ar mūsu skolas skolotājiem un audzēkņiem, kuri bija tērpušies 18.gs. tērpos. Visradošākās idejas tika apspriestas festivāla noslēgumā, kā uzsākt sarunas par jauna flīģeļa iegādi un spēlēt gribošu pedagogu festivāla veidošanu.

Festivālu veidoja trīs koncerti, kuros izskanēja mūzika, kuru dzirdēja Mocarts, Latviešu komponistu skaņdarbi un tautas mūzikas apdares, un pedagogu koncerts . Koncertu izvēli noteica J.Vītola 150 dzimšanas dienas gads, kurā lielāku uzmanību gribējās pievērst latviešu mūzikai. J.Vītols nodibināja Mūzikas akadēmiju, tā rodot iespēju iegūt akadēmisku muzikālo izglītību šeit pat Latvijā. No festivāla organizētāju puses izskanēja aicinājums festivāla dalībniekiem savās programmās iekļaut J.Vītola skaņdarbu aranžijas. Šim aicinājumam bija atsaukušies tikai daži pedagogi, jo aranžēt J.Vītola darbus nav vienkārši. Tā, saprotot iespējamās grūtības - Vītola mūzikas koncerts kļuva par Latviešu mūzikas koncertu. Šajā koncertā izskanēja jau tradicionālās V.Salaka, J.Lipšāna, Hohlova latviešu tautas dziesmu apdares, starp kurām izcēlās to pedagogu aranžijas, kuri vēlējās padarīt savu audzēkņu programmas iespējami interesantākas un nebaidījās veidot paši savas latviešu tautas dziesmu apdares. Priecēja arī tas, ka mūsu audzēkņu repertuārā sāk parādīties Latviešu komponistu orģināldarbi, jo nevarētu teikt, ka mūsdienu komponisti atsaucīgi rakstītu mūziku bērniem.

Kā kontrasts Latviešu mūzikas koncertam, veidojās senās mūzikas koncerts, kuram "robežlīniju novilka" V.A.Mocarta mūzika. Bieži vien rodas neskaidrības, kurā vietā beidzas 18.gs. mūzika, kuri komponisti darbojušies 18.gs, kuri 19.gs. Lai novilktu "līniju", kurai nevajadzētu kāpt pāri, izvēlējāsmies Mocartu, apdāvināto un talantīgo Mocartu, kurš varēja atkārtot vienreiz dzirdētu skaņdarbu, lai cik tas arī nebūtu garš un sarežģīts.

Šogad festivālā izpalika igauņu, lietuviešu, krievu, latiņamerikas komponistu darbi.

Pedagogu koncerts izveidojās ļoti interesants, pusi no programmas veidoja latviešu komponistu skaņdarbi, neizpalika arī Astors Piacolla, kurš pašlaik ir ļoti populārs. Koncerta sākumā izskanēja marimbas un klavieru duets un festivālu noslēdza klavieru duets no Siguldas ar Šabriē skaņdarbu "Spānija".

Tāpat kā pirmajā Mazās kamermūzikas festivālā, arī šoreiz festivāla norisē aktīvi piedalījās vecāko klašu skolēni - Jānis Lejnieks un Elīza Dāldere. Viņi bija tērpušies 18.gs. tērpos, kas palīdzēja veidoties festivāla koncerta svinīgākai atmosfērai. Otrajā koncertā skatuve un tērpi noskaņoja festivāla dalībniekus Latviešu tautas mūzikai.

Lielu pateicību izsakām skolu pedagogiem, kuri sagatavoja jaunos mūziķus festivāla koncertiem.

Aivai Siliņai
Diānai Zandbergai
Dacei Bičkovskai
Tatjanai Petrovai
Juliānai Veresovai
Anitai Rullei
Katrīnai Eglonai
Signei Docītei
Pēterim Pētersonam
Antrai Šķēlei
Ievai Damrozei
Allai Paļcevai
Inesei Vaļiniecei
Mārai Piesei
Agrai Dimantei
Arnoldam Dimantam
Sigitai Vilkaplāterei
Ilzei Poķei
Maijai Švēdenbergai
Inesei Kraucei
Diānai Zandbergai

un Mārupes Mūzikas un mākslas skolas pedagogiem:

Dacei Akmentiņai
Sanitai Šuriņai
Inesei Bušmanei
Pāvelam Ignatjevam
Annai Vitjukai
Silvijai Nottei

Pateicoties viņu atbildīgajam darbam, mūsu festivāla koncerti sagādāja klausītājiem prieku un gandarījumu. Mēs vēl aizvien saņemam ļoti atzinīgu vērtējumu, kuru nevarētu sasniegt bez visu pedagogu kopīga ieguldījuma.

I Mazās kamermūzikas festivāls

     

Pirmajā Mazās kamermūzikas festivālā, kurš notika 2011.gadā, piedalījās skolas no visas Latvijas:
  • Mūzikas skolas no Ķekavas, Baldones, Dobeles, Rīgas, Piltenes, Nīcas, Madonas, Kuldīgas, Ropažiem, Ozolniekiem;
  • Mūzikas un mākslas skolas no Inčukalna, Olaines un Mārupes;
  • Jūrmalas Mūzikas vidusskola un Daugavpils Mūzikas vidusskola.
Kopā - 16 skolas un 32 kameransambļi.Kameransambļu sastāvi.
Lai arī koncerti netika veidoti vadoties pēc mūzikas instrumentu garupām, tomēr, veidojot pārskatu par festivāla dalībnieku sastāvu, pašlaik iespējams izvērtēt populārākos muzicēšanas veidus - duetus, trio utt.
  • Klavieru dueti - 16;
  • Viendabīgo mūzikas instrumetnu dueti - 4;(akordeonistu, saksofonistu un ģitāristu dueti);
  • Pūšaminstrumentu ansambļi - divi;
  • Stīgu instrumentu ansambļi - 4;
  • Jaukta tipa ansamblis, kura sastāvā muzicēja gan stīgu instruments, gan pūšaminstruments, bija izveidots Dobeles Mūzikas skolā. Tas ir viens no sarežģītākajiem muzicēšanas veidiem, jo skaņas veidošanas paņēmieni ir atšķirīgi un jauniem muzikantiem tas parasti sagādā grūtības.
Kameransambļi, kuru veidotu solo instruments ar klavieru pavadījumu, bija tikai viens. Šajā grupā varētu attiecināt arī viendabīgos mūzikas instrumentus, kurus pavada klavieres. Muzicējot šādā sastāvā, ansabļu dalībnieki bieži vien ieņem solista un pavadītāja lomu un ir ļoti grūti novilkt robežu - kurā brīdī abi mūzikas instrumenti ir vienlīdzīgi sarunas partneri.Vienlīdzība muzicējot, ir viena no galvenajām kameransambļa muzicēšanas veida iezīmēm.
Mazās kamermūzikas festivālā nebija ierobežojumu mūzikas instrumentu sastāva izvēlē, Tomēr, veidojot pārskatu, iespējams vērtēt, kāds muzicēšanas veids pašlaik ir populārāks. Pēc festivāla varam secināt, ka tie bija klavieru dueti.

Pirmo Mazās kamermūzikas festivālu veidoja četri koncerti: "Senās dejas", "Tautas dejas", "Valši" un "Mūsdienu dejas".
Šo koncertu izvēli noteica kameransambļu programmas.




Par dejām un to raksturu pastāstīja mūsu skolas 8. klases audzēknes Sendija un Patrīcijas Adītājas, Estere Virsnīte un Regīna Balode.








Festivāla noslēgumā kopā ar mums bija deju skolotāja Guna Ezermale - seno deju speciāliste.

 Viņa ne tikai mūs ievadīja seno deju kultūrā, bet arī pastāstīja par iespējām iepazīties ar šo kultūru tuvāk."Senā deja" Latvijā vēl ir jauns un neapzināts dejas veids.
  Festivālā mēs apguvām viduslaiku "Senās dejas" soļus. Pie senajām dejām vēl pieder renesanses, klasicisma un baroka laika dejas.